Ziedu pļava tuksnesī

     Atļāvos neietilpt vispārpieņemtajos rāmjos. Izrotāju tuksnesi ar ziedu pļavu. Man ir iemīļota koši puķaina vasaras kleita. Smeldzīgs atgādinājums tam, cik nelietīgi īss ir tas laiks, kad šajos platuma grādos var baudīt vasaras siltumu un krāsainību. Tā kā pavasaris spītīgi kavējas, es nenocietos un ietērpos savā košajā kleitā. Kopā ar garajiem zābakiem un īsu jaciņu man šķita ideāla kombinācija. Zābaki ar jūtamu papēža augstumu (salds brīdis, par kuru vakaros kājas skarbi atgādina ar smeldzošajiem protestiem pret pārdzīvotajiem ierobežojumiem) uz mani iedarbojas pārliecinoši un es dodos pasauli iekarot ar lepni paceltu galvu un vien pie sevis pasmaidot par līdzcilvēku spurdzieniem vai acu skatienā lasāmo izbrīnu.

     Tas nav pašmērķis, bet man tiešām patīk neietilpt pelēko kastīšu standartā un likt citiem apjaust savu robežu šaurumu.